Avestra

::esejas un dzeja::

Pastāvīgums lēmumu pieņemšanā

Parasti, pieņemot lēmumus, cilvēki to dara konsekventi – vienmēr dažādās situācijās tiek izmantoti vieni un tie paši kritēriji, un nenākas ievērot pretrunas. Taču šie kritēriji mēdz būt dažādi: godīgums, personiskās simpātijas vai izdevīgums. Ar dažiem piemēriem ilustrēšu, kā katrs no tiem izpaužas.

1. Ebreju tauta.
A) 20. gadsimta 30tajos gados Hitlers pretlikumīgi atņēma Vācijā dzīvojošo ebreju īpašumus.

B) 20. gadsimta otrajā pusē Izraēlā dzīvojošie ebreji pretlikumīgi atņēma palestīniešu īpašumus Rietumkrastā un Gazas joslā.

Godīgums. A gadījumā atbalsta ebrejus, B gadījumā – palestīniešus.

Personiskās simpātijas (cilvēks, kuram patīk ebreji). A gadījumā atbalsta ebrejus, B gadījumā – Izraēlu.

Izdevīgums. A gadījumā atbalsta Hitleru, jo ir svarīgi saglabāt labas diplomātiskās attiecības ar Vāciju. B gadījumā atbalsta ebrejus, jo Izraēla ir ģeopolitiski svarīgs stratēģiskais partneris Tuvo Austrumu reģionā.

2. Pulcēšanās brīvība.
A) Katru gadu katoļi Latvijā rīko publisku pasākumu – svētceļojumu uz Aglonu.

B) Ik pa laikam homoseksuāli cilvēki Rīgā rīko publisku pasākumu – praidu jeb draudzības dienas.

Godīgums. Pulcēšanās brīvība ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa. Abos gadījumus ir jāatļauj šo pasākumu norisi.

Personiskās simpātijas. A gadījumā atbalsta svētceļojumu, jo katoļi cilvēkam patīk, B gadījumā aizliedz praidu, jo geji savukārt nepatīk (homoseksuāla ateista viedoklis varētu būt pretējs).

Izdevīgums. Politiķis aizliedz praidu, bet atbalsta svētceļojumu, jo katoļu ir vairāk, nekā homoseksuālu vēlētāju.

3. Nacionālo minoritāšu tiesības.
A) 19. gadsimta otrajā pusē Krievijas impērijā tika sākta rusifikācija, kuras ietvaros Latvijas teritorijā esošajās skolās bērniem tika aizliegts savā starpā sarunāties latviski.

B) 2011. gadā latvieši vēlējās aizliegt skolās mācību procesā izmantot krievu valodu.

Godīgums. 1. variants. Ir netaisnīgi uzspiest valsts teritorijā dzīvojošajām minoritātēm šīs valsts valodu. A gadījumā atbalsta latviešu skolēnus, B gadījumā atbalsta krievu skolēnu tiesības mācīties dzimtajā valodā. 2. variants. Valsts drīkst integrēt tās teritorijā dzīvojošās nacionālās minoritātes, nosakot, ka to bērni var mācīties tikai valsts valodā. A gadījumā atbalsta rusifikāciju, B gadījumā – pārlatviskošanu.

Personiskās simpātijas (latvieša skatījums). A gadījumā ir jāatbalsta nabaga latvju bērni, kuriem tika uzspiesta riebīgā krievu valoda. B gadījumā ir jāatbalsta latvieši, kuri “cīnās par nācijas izdzīvošanu” un kuriem traucē tie neģēlīgie krievu bērni (krievu skatījums varētu būt pretējs).

Izdevīgums. A gadījumā ir jāatbalsta rusifikācija, jo ir būtiski saglabāt labas attiecības ar Krievijas impēriju. B gadījumā – pārlatviskošanu vai krievu bērnus atkarībā no tā, ar kuru valsti un tautu diplomātiskās attiecības šķiet svarīgākas.

Secinājumi. Ja esi varens un ietekmīgs, drīksti darīt, ko vien vēlies, un lēmumus balstīt uz personiskajām simpātijām vai izdevīguma principu. Ja tu visiem patīc vai arī esi izdevīgs sabiedrotais – lieliski, tev nekas nedraud. Ja esi mazs un nenozīmīgs, viss, ko tu vari darīt, ir naivi cerēt, ka cilvēki izvēlēsies godīguma principu un tev nedarīs pāri.

Starp citu, izņemot godīgumu, visus pārējos kritērijus mēdz dēvēt arī par “liekulību”

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: