Avestra

::esejas un dzeja::

Ja geji uzvestos normāli

Daudzi homofobi ir publiski pauduši viedokli, ka grib, lai geji uzvedas normāli. Šiem cilvēkiem par prieku tad arī uzrakstīšu, kā tas īstenībā izpaustos.

Pusaudža gados Jānītis konstatē, ka sievietes viņu seksuāli nesaista, ka viņš ir gejs. Viņš zina, ka būt gejam ir slikti, tāpēc šo faktu no visiem slēpj. Viņš cīnās pret savu seksualitāti un jūtas gauži nelaimīgs. Katram kārtīgam Latvijas patriotam ir jāaprecas un jālaiž pasaulē bērni (lai tauta neizmirtu), tāpēc Jānītis nolemj apprecēt Anniņu. Viņš tai, protams, nesaka, ka ir gejs, tā vietā Jānītis samelo, ka mīl Anniņu. Pēc laulībām Anniņa, protams, regulāri grib seksu. Jānīti tas ikreiz kaitina, jo Anniņa viņu nesaista, taču viņš pakļaujas un īgni dara, ko tā liek (vīra pienākums kā nekā). Viņu attiecības sāk pasliktināties Jānīša īgnuma dēļ – lai gan viņš cenšas būt pieklājīgs un pildīt savus pienākumus, viņam tomēr neizdodas noslēpt īgnumu un neapmierinātību. Viņš jūtas nelaimīgs, un diendienā dzīvojot kopā to nav iespējams no sievas noslēpt.

Anniņa paliek stāvoklī. Piedzimst bērns. Gadu pēc laulībām attiecības ģimenē ir kļuvušas vēsas, bet bērna dēļ abi joprojām turas kopā. Jānītis cīnās ar savu seksualitāti, taču nespēj. Viņš iemīlas Pēterītī. Tā kā laulībā viņš nejūtas seksuāli gandarīts, viņš nespēj noturēties pretī kārdinājumam un sākt Anniņu krāpt ar Pēterīti. Pēc dažiem mēnešiem Anniņa pieķer, ka vīrs viņu krāpj… ar vīrieti. Viņa ir nikna. Viņa sākt Jānīti ienīst, un pieprasa šķiršanos. Viņa vairs nekad mūžā negrib redzēt bijušo vīru, kurš viņu tik nežēlīgi izāzēja.

Jānītis darīja visu tieši tā, kā no viņa prasīja sabiedrības vairākums. Tikai, ai, Anniņas dzīve ir izpostīta, viņa ir zaudējusi vairākus sava mūža gadus, kurus varēja pavadīt, meklējot savu otro pusīti, ar kuru veidot ģimeni un kopīgi pavadīt atlikušo mūžu. Tagad Anniņa ir vientuļā māmiņa. Ja paveiksies, viņa varbūt tomēr atradīs kādu cilvēku, kurš gribēs kļūt par audžutēvu, taču tas ir maz ticams. Anniņa gribēja lielu ģimeni, viņa mīl bērnus, taču šis viņas sapnis tā arī nekad nepiepildīsies. Tā kā vīrieši bērnus nedzemdē, tad vidējo bērnu skaitu valstī būtu jāmēra uz vienu sievieti. Pateicoties Jānītim, Anniņa laida pasaulē nevis trīs, bet gan tikai vienu bērnu. Valsts, kurā ir demogrāfijas krīze (kuru daži politiķi domā “risināt” vēršoties pret homoseksuāliem ļaudīm) ir zaudējusi 2 bērnus, kurus Anniņa būtu varējusi laist pasaulē, ja vien būtu apprecējusi kādu citu cilvēku. Un zaudējis ir arī Jānītis. Viņš ir nelaimīgs.

Nu lūk, zaudē gan valsts, gan Anniņa, gan Jānītis. Bet nacionāli noskaņoti politiķi vienalga atļaujas apgalvot, ka gejiem un lezbietēm ir jāuzvedas normāli, un no tā būs kaut kāds ieguvums.

Starp citu, jautājums latviešu homofobiskajiem nacionālistiem: kā jūs justos, ja kādu dienu uzzinātu, ka jūsu sieva ir lezbiete, kura ikreiz, esot ar jums gultā, aizver acis un domā par savu sapņu sievieti?

Advertisements

4 responses to “Ja geji uzvestos normāli

  1. wonderwhy-er June 29, 2012 at 16:00

    Butu interesanti uzzināt “normāli” definīciju. Es ari esmu par “uzvesties nomali” bet man ir šaubas ka mana “normāli” ir tāda paša ka tiem kuri ir pret gejiem un citiem netradicionāliem orientācija. Man normāli uzvesties ir ne slēpt kas mēs esam, bet ari citiem ar to netrauciet.

    • Avestra June 29, 2012 at 17:15

      Vārda “normāli” definīcija parasti ir “darīt tā, kā dara vairākums”. Tolerantā sabiedrībā normāli būtu neslēpt savu būtību un ar to arī neuzmākties un nekaitēt citiem cilvēkiem, bet Latvijai līdz tam vēl ir tālu.

      Nezinu, vai Tu seko līdzi Latvijas masu mēdijiem, bet pirms Rīgas praida latviešu publiskajā telpā izskanēja viedoklis, ka geji nav normāli, ka homoseksualitāte ir slimība, kuru vajag ārstēt. Garīdznieki pauda viedokli, ka seksuālas attiecības ar sava dzimuma cilvēku ir grēks. Visi šie ļaudis vēlējās, lai geji un lezbietes sāktu “uzvesties normāli”, proti, mainītu (izārstētu) savu seksualitāti, apprecētos ar “pareizā” dzimuma cilvēku un taisītu bērnus, tādējādi risinot Latvijas demogrāfijas problēmas. Un par to arī bija šis raksts, ar kuru centos pamatot, ka nekas labs no tādas “normālas uzvedības” nesanāktu.

      Lai nu kā, manuprāt, geju praids citiem nekaitē vairāk kā katoļu svētceļojums uz Aglonu. Abos gadījumos, ja kādam šis pasākums nepatīk, uz to var neskatīties. Pie tam pulcēšanās brīvībai ir jāattiecas uz visiem ļaudīm vienādi.

      • wonderwhy-er July 3, 2012 at 16:03

        Tātad sociāla “normāli” definīcija… Dari ka citi… Stulbs uzskats… Dinozauru uzskats :D

        Hmm, par praids un katoļu svētceļojums uz Aglonu. Ja abi nekaitē, problēma man ar praidu ir ka tas ir izmantots ka provokācija. It praida ideja ir “tev ne patīk to redzēt, vel slikts but tava vieta tāpēc ka mēs to dārām lai tādi ka tu kuriem tas nepatīk to redzētu”. Tas vispār ir praida iemesls, daleji… Paradit citiem ka vini ir, “deal with it”, it ka spams… Tapec map rajdi nepatik, spamigi, bet citadi is esmu par “neslept kas mes esam” bet pret “spamot kas mes esam”.

        • Avestra July 3, 2012 at 20:56

          Attiecībā uz definīciju es nepiekrītu. Definīcijai nav ne vainas – tieši to šis vārds arī nozīmē. Tas, ka valodā ir īpašības vārds ar nozīmi “tāds, kurš uzvedas tāpat kā vairums citu cilvēku” nav nekas slikts. Slikti ir tas, ka sabiedrībā tiek pieprasīts, lai ikviens cilvēks uzvestos normāli, un to pieprasa neatkarīgi no tā, vai šis cilvēks vispār grib “būt normāls”. Tieši šī prasība, nevis vārda definīcija, ir problēma.

          Par praidu. Es to atbalstu. Nesen es Twiterī ieliku saiti uz TED runu ar ārkārtīgi aizkustinošu geja stāstu, par to, kas īsti ir tā briesmīgā “gay agenda” – lūgums netikt diskriminētam, lūgums pēc vienlīdzīgām tiesībām…
          Iedomājies līdzīgu piemēru, ka kādā valstī notiek genocīds, cilvēki tiek slaktēti. Ko būtu jādara tai minoritātei, kuras cilvēktiesības tur tiek klaji pārkāptas? Vienreiz klusītēm un pieklājīgi jālūdz starptautiskās sabiedrības palīdzību ar piebildi “ja esat aizņemti ar savām darīšanām, tas nekas, mēs negribam jūs traucēt”? Vai arī jākļūst spamīgiem un jāsūta aktīvisti, kuri par šo problēmu spamos un atgādinās televīzijā, internetā, rīkos masu pasākumus, darīs visu, lai pievērstu pasaules uzmanību notiekošajam, lai iegūtu sabiedrības atbalstu un izdarītu spiedienu uz politiķiem, liekot viņiem iejaukties un palīdzēt tai apspiestajai minoritātei? Manuprāt, pareizais ir otrais rīcības variants.

          Ja sabiedrība nesaprot ar labu, ka kaut kas nav kārtībā, ka nav labi diskriminēt cilvēkus viņu seksuālās orientācijas dēļ, tad ir jādara viss iespējamais, lai pievērstu cilvēku uzmanību šai problēmai.

          Rezumējot – spamot tāpēc vien, ka tā gribas, ir slikti. Spamot gadījumos, kad citādāk cilvēki atsakās pievērst uzmanību kādai problēmai, bieži vien ir nepieciešams. Un, manuprāt, seksuālo minoritāšu diskriminācijas gadījums ir viena no reizēm, kad spamot ir nepieciešams.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: