Avestra

::esejas un dzeja::

Brīvības spārnos

Ir cilvēks dzimis brīvs, var iet, kur grib,
Ne žogu tam, ne robežstabi zib,
Tik brīvs kā putns, kas debess tālē skrien,
Kad ligzdā putnēni pie zemes sien.

Kad nav it nekā, par ko rūpes jūt,
Pie ligzdas piesiets putns tad brīvs var kļūt,
Reiz brīvs no bailēm zaudēt to, kas dārgs,
Un brīvs no saistībām, kas sien kā zārks.

Bet visas siltas jūtas izdzēšot,
No sirds kā nezāles tās izplēšot,
Nav kamdēļ atgriezties uz zemes nāc,
Nav ligzdiņas, kur mīlot gaida kāds.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: