Avestra

::esejas un dzeja::

Autortiesības un brīvā kultūra. Vai autordarbus likumīgi var izmantot bez maksas?

Vai par mākslu vienmēr ir jāmaksā? Ja šo jautājumu uzdotu AKKA/LAA aģentūrai, izdevējiem, ierakstu kompānijām vai kādiem citiem starpniekiem, kuri apgalvo, ka aizstāv māksliniekus, tad atbilde būtu viennozīmīgi “jā”. Un vēlams, protams, maksāt nevis pa tiešo pašiem autoriem, kuru darbus mēs izmantojam, bet gan starpniekiem, kuri vēlāk šo naudu sadalīs, kā vajag. Bet ko par to domā paši autori? Šeit atbilde vairs nav tik viennozīmīga. Miljoniem mākslinieku visā pasaulē izvēlas savus darbus licencēt ar Creative Commons jeb radošās komūnas licenci, kura atļauj viņu darbus izplatīt un izmantot par brīvu.

Mazliet vēstures jeb kā mēs nonācām pie pašreizējās autortiesību likumdošanas?

Autortiesību personiskās tiesības (tiesības tikt atzītam par autoru) spēkā ir neierobežotu laiku, savukārt mantiskajām tiesībām ir aizsardzības termiņš, ko nosaka likums darba radīšanas brīdī. 18. gadsimtā autortiesību termiņš bija līdz 28 gadiem. Pēc tam tas tika vairākkārt pagarināts, un šobrīd tie jau ir 70 gadi pēc autora nāves. Šim termiņam beidzoties, darbs nonāk publiskajā īpašumā (public domain), un ikviens cilvēks to drīkst lietot bez maksas.

Pēdējā autortiesību termiņa pagarināšana notika 1998. gadā, kad ASV pieņēma likumu, kas to pagarināja no 50 līdz 70 gadiem pēc autora nāves. Visticamāk, šis termiņš nākotnē tiks pagarināts vēl vairāk. Pieņemšanas laikā šim ASV likumam tika dota iesauka “Mikipeles aizsardzības akts”, jo tā lobēšanā aktīvi piedalījās Disnejs, kurš nevēlējās pieļaut šī tēla nonākšanu publiskajā īpašumā. [1] ASV ir izskanējušas arī runas par bezgalīgu autortiesību termiņu. Precīzāk – bezgalību mīnus vienu dienu, jo ASV konstitūcija nemaz nepieļauj mūžīgas autortiesības, taču no tā gan nav vērts baidīties, jo Disnejs negribēs Hansa Kristiana Andersena un Brāļu Grimu pēcnācējiem maksāt par šo autoru pasaku un tēlu izmantošanu. Pie tam šāda sistēma būtu pārāk nepraktiska. Ja autoram ir divi bērni, katram no tiem vēl divi bērni utt., tad pēc vairākiem gadsimtiem pēcnācēju skaits, starp kuriem jāsadala par autortiesībām iekasētā nauda, jau ir mērāms simtos.

Kas ir Creative Commons jeb radošās komūnas licences?

Tātad viens no veidiem, kā mākslu drīkst lietot par brīvu, ir izmantot tikai publiskajā īpašumā esošos darbus. Diemžēl ne vienmēr antīkie darbi liekas sevišķi pievilcīgi, un gribas kaut ko mūsdienīgāku. Kādas ir legālās alternatīvas? Izmantot darbus, kuru autori tos ir licencējuši ar radošās komūnas licenci. Tās simbols ir aplītī iezīmēti “cc” burti.

Lietojot šo licenci, autors, publicējot savu darbu, izvēlas tās nosacījumus katrā no šiem punktiem: vai ir jābūt norādei uz darba autoru (BY), vai darbu nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos (NC), vai ir aizliegta darba pārveidošana un atvasinātu darbu radīšana (ND), vai, darbu pārveidojot, jaunradītais darbs arī ir obligāti jālicencē ar tādu pašu CC licenci (SA).

Radošās komūnas licencei ir 6 dažādi veidi. [2]
1. Atsaucoties Attribution (CC BY). Ja autors ir izvēlējies šo licenci, tad ar darbu drīkst darīt jebko, vienīgā prasība ir atsaukties uz autoru.
2. Atsaucoties-Nemainot licenci Attribution Share Alike (CC BY-SA). Ir jāatsaucas uz darba autoru un, šo darbu pārveidojot, jaunradītais darbs ir jāpublicē ar tādu pašu licenci. Komerciāla izmantošana ir atļauta.
3. Atsaucoties-Neatvasinot Attribution No Derivatives (CC BY-ND). Ir jāatsaucas uz darba autoru, darbu drīkst izmantot komerciāli, bet tikai nemainītu un nepārveidotu.
4. Atsaucoties-Nekomerciāli Attribution Non-Commercial (CC BY-NC). Ir jāatsaucas uz autoru, darbu drīkst pārveidot, bet komerciāla izmantošana ir aizliegta.
5. Atsaucoties-Nekomerciāls-Nemainot licenci Attribution Non-Commercial Share Alike (CC BY-NC-SA). Ir jāatsaucas uz autoru, drīkst izmantot tikai nekomerciāli, drīkst pārveidot, bet jaunradītajam darbam nedrīkst mainīt licenci.
6. Atsaucoties-Nekomerciāls-Nemainīts Attribution Non-Commercial No Derivatives (CC BY-NC-ND). Ir jāatsaucas uz autoru, darbu drīkst izmantot tikai nekomerciāli un neizmainītu.

Kur atrast un kā likumīgi izmantot ar CC licencētu mākslu?

Ar CC licencētu mūziku, kuru likumīgi drīkst lejupielādēt un klausīties par brīvu, var atrast http://www.jamendo.com/en . Lai nebūtu jāmaksā par programmatūru, var lietot nevis Windows, bet Linux, nevis Adobe Photoshop, bet Gimp, nevis Microsoft Office, bet LibreOffice. Mākslu (zīmējumus, fotogrāfijas, vektorgrafiku, datora ekrāntapetes) var atrast http://cgtextures.com/ , http://www.sxc.hu/ , http://browse.deviantart.com/resources/ un http://browse.deviantart.com/customization/wallpaper/ . Ļoti nepilnīgs un nemitīgi pieaugošs ar CC licencēto grāmatu saraksts ir atrodams http://wiki.creativecommons.org/Books . Bez maksas var lasīt un izmantot (CC BY-ND licence) arī manu dzeju http://www.scribd.com/doc/80258657/Avestra-Dzeja . Ja ir vēlme grāmatas tikai lasīt, tās nekā citādi neizmantojot, tad pieejamo tekstu saraksts ir daudz garāks. Tur pat obligāti nemaz nevajag CC licenci. Liela daļa autoru (piemēram, Paulu Koelju[3]) izvēlas savus tekstus ievietot tīmeklī un atbalsta to pirātisku izplatīšanu. Lai gan īstenībā bez maksas var izlasīt jebkuru grāmatu. Diemžēl elektroniskās bibliotēkas ir pasludinātas par nelegālu ļaunuma perēkli, kurš draud iznīcināt rakstniekus, tāpēc var vienkārši biežāk aiziet uz parastajām bibliotēkām, kur izsniedz uz papīra drukātas grāmatiņas. Pašu pirktās drukātās grāmatas var aizdot draugiem izlasīt. Dalīties ar grāmatu failiem digitālā formātā ir noziegums, bet pagaidām vēl likumā nav ierakstīts, ka aizdot draugam paša pirktu grāmatu papīra formātā būtu aizliegts. Ja ir nepieciešami mācību materiāli, tad grāmatas bieži vien nemaz nav vajadzīgas. Var izmantot tīmeklī bez maksas pieejamos resursus, piemēram, Wikipedia, http://www.khanacademy.org/ , https://www.coursera.org/courses , utt.

Un kā ir ar komerciālu brīvās mākslas izmantošana Latvijā?

CC Atsaucoties, CC Atsaucoties-Nemainot licenci un CC Atsaucoties-Neatvasinot licences paredz, ka autors ir atļāvis savu darbu par brīvu izmantot arī komerciālos nolūkos. Vai tas nozīmē, ka kafejnīcās, veikalos un taksometru kabīnēs ar šīm licencēm aizsargātu mūziku drīkst klausīties, par to nemaksājot AKKA/LAA pieprasītās nodevas? Diemžēl, nē. Vairāk nekā 50 pasaules valstīs ar CC licencētus mākslas darbus drīkst izmantot komerciāli, ja vien autors to ir atļāvis. Latvija nav viena no šīm valstīm. [4]

Autortiesību likuma 63. panta 5. daļa nosaka, ka autors pats nedrīkst licencēt savus darbus, un tiesību administrēšana ir atļauta tikai kolektīvi. Saskaņā ar 64. panta 3. daļu un 65. panta 1. daļas 3. punktu AKKA/LAA un LaIPA ir tiesīgas pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga pilnvarojuma līguma slēgšanas, un tām ir pienākums iekasēt no izmantotājiem likumā noteikto atlīdzību. AKKA/LAA un LaIPA ir pienākums iekasēt atlīdzību par jebkuru un visu mūzikas atskaņošanu un izmantošanu komerciālos nolūkos bez izņēmuma. [5]

No AKKA/LAA rakstītā Pirātu Partijai: “Autoru darbu publiskais izpildījums veikalos, kafejnīcās utml. vietās Latvijā saskaņā ar autortiesību likumu ir administrējams tikai kolektīvi [63. panta 5. daļa], līdz ar to šādam publiskajam izpildījumam ir nepieciešama AKKA/LAA licence (ja vien darbam nav notecējis autortiesību aizsardzības termiņš). Ar līgumu puses nevar vienoties par kārtību, kura ir pretēja likumā noteiktajai kārtībai, un šādi līguma nosacījumi nav spēkā (proti, šāda licence nav spēkā). Ja Creative Commons licences ir pretrunā ar [Latvijas] likumu, jebkurā gadījumā ir piemērojamas likuma normas.” [6]

AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis ir rakstījis: “Tiesības publiski atskaņot mūziku nepieder visiem – tās pieder vienīgi autoram vai tam, kuram autors šīs tiesības ir deleģējis.” [7] Diemžēl tie ir salti meli. Saskaņā ar Latvijas autortiesību likumu autors pats nemaz nemaz nevar šīs tiesības kādam deleģēt. To var izdarīt tikai AKKA/LAA. Tiesības publiski atskaņot savu mūziku nepieder autoram, tās pieder tikai un vienīgi AKKA/LAA aģentūrai! Neatkarīgi no tā, vai autors ar šo aģentūru vispār ir noslēdzis līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu. Neatkarīgi no tā, vai autors visai sabiedrībai jau ir devis tiesības atskaņot viņa mūziku, to publicējot ar CC licenci, kura atļauj darba komerciālu izmantošanu. Tālāk šai pašā rakstā ir teikts: “Bernes konvencijā noteikts, ka muzikālu darbu autoriem ir ekskluzīvas tiesības uz savu darbu publisku izpildīšanu (..) ar jebkuriem līdzekļiem vai jebkurā veidā (piemēram, radio atskaņošana autobusā), kā arī autoriem ir ekskluzīvas tiesības raidīt savus darbus ēterā (piemēram, radio raidīšana ēterā).” Tieši tā, Bernes konvencijā ir noteiks, ka šīs ekskluzīvās tiesības pieder autoram. Latvijas likumā, savukārt ir noteikts, ka šīs ekskluzīvās tiesības pieder nevis autoram, bet gan AKKA/LAA aģentūrai.

Lieki piebilst, ka mākslinieki, kuri savus darbus ir licencējuši ar CC licenci, no AKKA/LAA un LaIPA iekasētās naudas nesaņem ne santīmu. Šīs aģentūras iekasē par visiem, bet izdala tikai dažiem – tiem, kuri ir noslēguši līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu. Diemžēl likums nemaz neparedz iespēju noslēgt ar AKKA/LAA līgumu par savu mantisko tiesību nepārvaldīšanu. Autoram nav tiesību pateikt, ka viņš vēlas, lai ikviens cilvēks varētu bez maksas izmantot viņa darbus.

Kāpēc CC licenču nesaderība ar Latvijas autortiesību likumu kaitē autoriem?

CC paredz, ka aizsargātas tiek nevis visas, bet tikai daļa no autora tiesībām. Kāpēc gan kāds cilvēks varētu gribēt atteikties no daļas savu ar likumu aizsargāto tiesību? Pirmais iemesls ir tas, ka mākslinieki bieži vien ir lepni par saviem darbiem, un mūs priecē, ka mūsu radītais kādam cilvēkam patīk tik ļoti, ka viņš vēlas to izmantot. Ja māksliniekam ir citi ienākumu avoti, tad bieži vien it nemaz nav žēl, ka cilvēki mūsu darbus lieto bez maksas. Pie tam, ja izvēlas licenci, kura atļauj darbu pārveidošanu, reizēm citi cilvēki rada tik brīnišķīgus remiksus, ka ir patiess prieks tos redzēt. Otrs iemesls, kāpēc daļa mākslinieku izvēlas CC licences, ir krietni savtīgāks, proti, popularitātes un jaunu fanu iegūšana. Jaunais mākslinieks, kuru neviens vēl nepazīst, nevar cerēt uz to, ka pietiks savu darbu nolikt veikala plauktā, un ļaužu pulki to nopirks tikai pateicoties skaistajam un košajam vāciņam. Taču, ja viņa dziesmas skan kafejnīcās, ja viņa grāmatas cilvēki tīmeklī var lasīt par brīvu, tad viņš var cerēt, ka šādā veidā iegūtā bezmaksas reklāma ļaus savus darbus izplatīt, ļaus iegūt popularitāti un dos jaunus fanus, kuri vēlāk samaksās par viņa darbiem, piemēram, nopērkot koncerta biļeti. Es nenosodu māksliniekus, kuri nevēlas savus darbus aizsargāt ar CC licencēm un padarīt publikai pieejamus. Tā ir katra mākslinieka brīva izvēlē, kādu licenci izmantot. Taču es nosodu valsts likumus, kuri nedod izvēli tiem māksliniekiem, kuri tomēr vēlas, lai cilvēki varētu viņu darbus izmantot bez maksas. Ikvienam autoram būtu jābūt likumīgām tiesībām izlemt, ka viņš atļauj citiem cilvēkiem savus darbus lietot par brīvu.

Mani šī problēma skar, jo esmu dzejniece, un vēlos savus darbus publicēt ar Creative Commons Attribution-NoDerivs licenci, bet, pateicoties AKKA/LAA cītīgajam darbam, es to nemaz nevaru izdarīt. Viņi iekasē naudu par publisku dzejas lasīšanu bibliotēku, Dzejas dienu un muzeju pasākumos, par dzejas publikācijām presē, uz kalendāriem, uz apsveikuma kartītēm, pat par internetā sociālajos tīklos ieliktām dzejas rindām. Man tas nepatīk, un es gribu, lai cilvēki manus dzejoļus varētu lietot un izplatīt par brīvu. AKKA/LAA organizācija man riebjas, daļu no viņu darbības veidiem es uzskatu par bezkaunīgiem un parazītiskiem, tāpēc līgumu ar šo aģentūru es nekad neslēgšu. Rezultāts – viņiem ir likumīgas tiesības apzagt manus fanus un iedzīvoties uz mana rēķina.

Vai pastāv iespēja mainīt šo autortiesību likuma pantu?

Vienīgais šķērslis, kas kavē radošās komūnas licenču ieviešanu Latvijas likumdošanā, ir AKKA/LAA darbinieku un viņu lobiju savtīgums un neremdināmā apetīte iedzīvoties arī uz to autoru rēķina, kurus viņi nepārstāv. AKKA/LAA darbinieki ir ieinteresēti iekasēt pēc iespējas vairāk, tai skaitā arī par māksliniekiem, kurus viņi nemaz nepārstāv, jo 25% no savāktās naudas drīkst tērēt administrēšanas izdevumiem (lasi: savām algām). Radošās komūnas licenču teksts pilnībā atbilst “Bernes konvencijai par literatūras un mākslas darbu aizsardzību”, kura Latvijai ir saistoša. Šīs licences pašlaik darbojas vairāk nekā 50 pasaules valstīs, tai skaitā ASV, Kanādā, Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Horvātijā, Ķīnā, Francijā, Itālijā, Japānā, Malaizijā, Meksikā, Dienvidāfrikas republikā, Dienvidkorejā, Igaunijā utt. [8] Visās šajās valstīs ikviens cilvēks drīkst lietot mākslas darbus atbilstoši autora izvēlētās licences nosacījumiem. Kafejnīcās bez maksas drīkst atskaņot mūziku, kuras autors ir atļāvis tās komerciālu izmantošanu, presē drīkst publicēt tekstus, kuru autori to ir atļāvuši, utt.

ASV, Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē, Francijā mākslinieki var vienlaikus gan licencēt savus darbus ar CC licenci, gan arī parakstīt līgumu ar vietējo kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu. [9] [10] Citās valstīs vietējie AKKA/LAA analogi to neatļauj, tāpēc māksliniekiem ir iespēja izvēlēties jebkuru no šīm alternatīvām – vai nu parakstīt ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu vai arī licencēt savus darbus ar CC licenci. Diemžēl šobrīd Latvijā nekas tāds nav iespējams, pie mums nav nekādas iespējas izvēlēties.

Lai šo situāciju mainītu, ir jāpanāk, ka autortiesību likumā tiek izmainīts 63.5 pants: „Autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz(..)”. Vēl ir arī jāpanāk, ka tiek likumīgi atzītas CC licences, un likumā tiek pievienots vēl viens pants par to, ka autoram ir tiesības noslēgt līgumu ar AKKA/LAA par savu mantisko tiesību neadministrēšanu, proti, autors vēlas, lai viņa darbi ikvienam cilvēkam komerciālai lietošanai būtu pieejami bez maksas un neviens alkatīgs kantoris par to neko neiekasētu. Vislabākais būtu panākt, ka AKKA/LAA vairs nav “noklusējuma” autortiesību pārvaldnieks, panākt, ka viņi drīkst aizsargāt tikai tos autorus, kuri ar šo aģentūru ir noslēguši attiecīgo līgumu par savu mantisko tiesību pārvaldīšanu.

Ko mēs varam darīt?

Man nav nekas pret to, ka daļa autoru izvēlas neķēpāties ar savu mantisko tiesību pārvaldīšanu un uzticēt to kādam citam cilvēkam vai organizācijai, ar kuru viņi paraksta līgumu. Tā vietā AKKA/LAA iekasē naudu par visiem, izdala dažiem un pilnībā ignorē manu vēlmi netikt pārstāvētai. Man nav nekas iebilstams pret to, ka autori vēlas saņemt taisnīgu atlīdzību par savu darbu izmantošanu. Tā vietā AKKA/LAA nodarbojas ar reketu, pieprasot naudu no taksometru šoferiem par radio klausīšanos, kurā starp dziesmām skan arī reklāmas. Es atbalstu brīvo kultūru un vēlos piedalīties tās veidošanā. Tā vietā AKKA/LAA cenšas Latvijā to aizliegt. Daļa cilvēku uzskata, ka nauda nesmird. Es tam tomēr nepiekrītu. Iepriekš uzskaitīto iemeslu dēļ es uzskatu, ka viss, kas izgājis cauri AKKA/LAA rokām, ir ļoti smirdīgs, tāpēc es nekad neslēgšu līgumu ar šo aģentūru. Tā mani nekad nepārstāvēs. Diemžēl šobrīd es esmu spiesta cīnīties par savām tiesībām netikt pārstāvētai. Par tiesībām licencēt savu mākslu ar Latvijā šobrīd oficiāli vēl joprojām neatzīto Creative Commons licenci. Par savām tiesībām pateikt, ka bibliotēku, muzeju un dzejas dienu pasākumos manu dzeju drīkst lasīt bez maksas, un AKKA/LAA par to naudu nav jāsaņem. Par tiesībām pateikt, ka sociālajos medijos, presē, kalendāros, uz pastkartēm, elektroniskajās kartītēs, apsveikumos, utt. manu dzeju drīkst lietot un publicēt par brīvu, ka AKKA/LAA nav nekādu tiesību par to pieprasīt un iekasēt “savu tiesu”. Esmu spiesta cīnīties par savām tiesībām pateikt, ka mani mākslas darbi un tiesības lemt, kas ar tiem notiks, pieder man, nevis AKKA/LAA aģentūrai, kura šobrīd ir “noklusējuma” pārvaldnieks, un no kuras “pakalpojumiem” man nemaz nav tiesību atteikties.

Lai panāktu izmaiņas Latvijas likumos es aicinu cilvēkus mums pievienoties. Ja esi mākslinieks, kurš vēlas publicēt savus darbus ar CC licenci; ja esi jurists, kurš var mums palīdzēt; ja esi kafejnīcas īpašnieks, kurš grib atskaņot tikai brīvo mūziku, par to nemaksājot AKKA/LAA pieprasīto nodevu; ja esi cilvēks, kuram rūp šī problēma, un vēlies piedalīties mūsu mēģinājumā mainīt Latvijas autortiesību likumu, pievienojies mums! Padod ziņu Pirātu partijai, un mēs kopā mēģināsim padarīt šīs valsts likumdošanu taisnīgāku un autoriem draudzīgāku!

Atsauces
1. http://en.wikipedia.org/wiki/Copyright_Term_Extension_Act#Support
2. http://creativecommons.org/licenses/
3. http://torrentfreak.com/best-selling-author-turns-piracy-into-profit-080512/
4. http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138
5. https://twitter.com/#!/PiratuPartija/status/194787651956637696/photo/1/large
6. https://twitter.com/#!/PiratuPartija/status/196764400491827200/photo/1/large
7. http://www.ir.lv/2012/5/2/par-muziku-sabiedriskaja-transporta-un-ne-tikai
8. http://en.wikipedia.org/wiki/Creative_Commons_jurisdiction_ports
9. http://wiki.creativecommons.org/Collecting_Society_Projects
10. http://wiki.creativecommons.org/Version_3#Further_Internationalization

Radošās komūnas licence
Šis raksts ir licencēts ar Creative Commons Atsaucoties-Neatvasinot 3.0 Nepārnesta licenci.

Advertisements

63 responses to “Autortiesības un brīvā kultūra. Vai autordarbus likumīgi var izmantot bez maksas?

  1. Viesturs May 3, 2012 at 21:51

    Paldies par kvalitatīvu izvērstu viedokli par AKKA/LAA. Pilnībā piekrītu.
    Neviens jau vēl laikam nav sapratis, ka ar “AKKA/LAA smird, nošaut viņus utt” bļaustīšanos twitter/draugos/pagalmā neviens neko nepanāks.

    • Avestra May 4, 2012 at 20:59

      Protams, ikreiz bļaujot, ka kaut kas ir nejēdzīgs un smird, vajag arī argumentēti pamatot, kāpēc tieši tas smird. :)
      Pie reizes arī debašu kultūra valstī uzlabotos…

      • LacisRaksta May 7, 2012 at 12:46

        Hey, hey!

        Pilnīgi piekrītu rakstā paustajām idejām un arī komentāriem. Pārpublicēju rakstu savā blogā, šeit: http://lacisraksta.com/2012/05/07/814/

        Raksts ir saistošs, jo pats esmu biedrības, kas nodarbojas ar dažādām radošām aktivitātēm un dažāda veida mākslas izpausmju pārstāvēšanu un attīstīšanu- Radošā Evolūcija ( http://www.r-evolucija.lv ) . Pats rakstu un publicēju savus darbus gan savā blogā, gan biedrības cilvēku izveidotajā jauni autoru vietnē http://www.re-teksti.id.lv ,kas guvusi atsaucību arī no dažu amatpersonu viedokļa.

        Šī vietne vēl augs, bet fakts, ka autortiesības ir ļooooti tuvs temats ir acīmredzams. Tāpat, nešaubos ne mirkli, ka visi būtu nesamērojami priecīgāki, ja LV darbotos CC licences. Mēs ar biedrību par to esam runājuši- ja būtu šī CC licenzēšanās iespēja eksistēt spējīga arī LV, tad būtu tiešām daudz vairāk iespējas legāli atļauties veidot interesantus un foršus mākslas/literatūras/mūzikas sadarbības projektus. Pašlaik, kad sākam skatīties uz labas idejas realizēšanu, atduramies pret reālo neizdevīgumu tos realizējot legāli, tieši AKKA/LAA vai ar šo organizāciju saistītajās aktivitātes (likums, lobijs, utt). Stulbi.

        Atbalstu Pirātu Partijas darbību, vēlu veiksmi. Par iesaistīšanos esmu runājams. Labas idejas pavelk. Tas nu ir fakts.

        Ar cieņu,
        Mārtiņš Kubulnieks (LacisRaksta).
        http://www.lacisraksta.com

  2. Pēteris Krišjānis (@pecisk) May 3, 2012 at 22:33

    Ieva, lieliski detalizēts raksts un ar konkrētu mērķi. Esmu gatavs veltīt šo izmaiņu izstrādei un lobēšanai gan līdzekļus, gan laiku. Pirātu partijai vajadzētu noteikt tikšanās vietu un ir jāķerās pie darba.

  3. Atis May 3, 2012 at 22:58

    Domāju ka pietiktu ar precedentu kur kāds tiek sodīts par savu dziesmu publisku izpildījumu nesamaksājot nodevu. Izmantojot tos pašus pantus ar kuriem nupat (p)AKKA/LAA uzvarēja Satversmes tiesā, panākt pretējo

  4. Peteris May 4, 2012 at 12:32

    piekrītu! vajag mainīt to sasodīto pantu, domāju būtu vērts iesniegt manabalss.lv projektā ;)

  5. Andris May 4, 2012 at 19:27

    Labdien! Esmu līdzīgi domājošs kinematogrāfs un pazīstu vairākus mūziķus un fotogrāfus, kas ir tieši tādās pašās domās par autortiesībām Latvijā. Pārpublicēju šo rakstu arī savā lapā.

    • Avestra May 4, 2012 at 20:55

      Ļoti priecājos to dzirdēt. Mēs ar Pirātu partiju tagad mēģinām sākt lobēt likumus šai virzienā un pieprasīt izmaiņas, un mums ļoti vajag atbalstu no pēc iespējas vairāk māksliniekiem, kuri pateiktu, ka tiešām vēlas šīs izmaiņas autortiesību likumā. Pretējā gadījumā tas viss vairāk izklausītos pēc “zagļu un pirātu bariņš grib mainīt likumu, lai atņemtu nabaga māksliniekiem pēdējo kreklu”.

      • Andris May 4, 2012 at 21:00

        Es noteikti pāris nedēļu laikā varētu savāk parakstus. Jāuztaisa vēstule un jāapmeklē draugi. :)

        • Avestra May 4, 2012 at 21:32

          Paldies! Tuvākajās dienās sanāksim kopā ar Pirātu partiju un vienosimies par to, ko tieši darām, un sadalīsim pienākumus. Padošu Jums ziņu, kad tas būs izdarīts un būsim tikuši tālāk līdz parakstu vākšanai.

          • Andris May 4, 2012 at 21:46

            Gaidīšu e-pastu ar informāciju par Pirātu partijas mērķiem Autortiesību likuma aktualizēšanas jomā. Esam apmēram 10 ieinteresēti autori.

      • biedrs Dže (@Dzherijs) May 5, 2012 at 03:35

        Ja Jums ir nepieciešami arī politiskā flanga atbalstītāji, nešaubos, ka biedrība PROGRESĪVIE (kuru pārstāvu arī pats) būs gatava atbalstīt – vienalga, vai kā visa biedrība kopumā vai kā atsevišķu personu plaša grupa. Arī “pirātu” pārstāvji ir ar mums pie viena galda sēdējuši jau, daudz kopīgu domu ne šajā jautājumā vien.

  6. Normunds Kalnins May 4, 2012 at 22:54

    Par to 63.5. – man liekas, ka nav tikl traki, jo ekur 63.1. saka:
    “63.pants. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma vispārīgie noteikumi
    (1) Autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību, ja šīs tiesības nevar nodrošināt individuālā kārtā vai šāda aizsardzība ir apgrūtināta, veic mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija.”
    Es to traktētu, ka, ja autors pasaka, ka viņš pats var nodrošināt, tad nekāds “kolektīvisma jumts” principā nedarbojas. Ņemot AKKA/LAA obligāto licenci un pēc tam taisot biļešu ieņēmumu atskaiti man pietiek, ja autors-izpildītājs man ļauj izmantot viņa darbus

    • Andris May 5, 2012 at 08:10

      Tomēr tā paša panta trešā daļa nosaka, ka “autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas attiecībā uz ..” Tāpēc izskatās, ka likums formāli neparedz autoram tiesības, piemēram, izsniegt publisku licenci, lai izklaides vietās viņa darbus var izmantot bez maksas.

      Praksē tas tomēr vairāk vai mazāk nozīmē, ka nevajag slēgt līgumu ar AKKA, un vajag uzlikt savam darbam CC lincenci. Tad vismaz nerodas situācija, ka AKKA no tevis paša prasa maksu par, piemēram, labdarības koncerta vai bezmaksas izstādes rīkošanu. Tā tas vairākiem man zināmiem autoriem, kuriem ir līgumi ar to kantori, ir noticis.

    • Andris May 5, 2012 at 08:39

      No otras puses 64.panta trešā daļa saka, ka ” Attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas.”

      Tas nozīmē, ka man kā autoram ir tiesības iesūdzēt AKKU tiesā, ja viņi no kādas trešās personas iekasē autoratlīdzību it kā manās interesēs. Es pasaku, ka tas ir bijis prettiesiski, jo es publiski esmu paziņojis savas pretējās intereses (caur CC licenci).

      Taču šāds rīcības modelis ir apgrūtinošs, jo autoram tad ir jāuzzin, ka par viņa darbiem AKKA iekasē naudu, bet, manuprāt, nekur AKKAi nav uzlikts pienākums par to autoram paziņot.

      • Andris May 5, 2012 at 09:28

        Tātad sanāk, ka, ja darbs ir publicēts ar kādu no CC licencēm, kas atļauj tā komerciālu izmantošanu, AKKAi nav tiesību, “pārstāvot autoru”, iekasēt par to licences maksu no trešajām personām, jo autors ir darījis publiski zināmu, ka atlīdzību par šāda veida izmantošanu saņemt nevēlas. Līdz ar to, ja AKKA rīkotos pretēji, tā pārkāptu tās likumā noteikto pārstāvības pilnvarojumu un rīkotos prettiesiski. Šādā gadījumā autoram rastos prasījuma tiesība pret AKKU.

        • Andris May 5, 2012 at 15:46

          Diemžēl, iedziļinoties vairāk likuma normās, sanāk, ka autoram patiešām ir liegtas tiesības pašam tieši noteikt, kā ir izmantojami viņa darbi likuma 63.panta piektajā daļā minētajos gadījumos, iznsiedzot visparēju licenci. Tomēr viņš var izvirzīt tiesisku prasību pret AKKU vai LaIPU, ja tās iekasē atlīdzību pretēji viņa interesēm. Nosakot taisnīgu atlīdzību likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, manuprāt, ir jāņem vērā arī autora viedoklis, kurš var protestēt, ja atlīdzība nav taisnīga, t.i., neatbilstoša viņa interesēm. Es centīšos šo noformulēt īsā rakstā.

          • Avestra May 5, 2012 at 17:36

            65.3. punktu iespējams tā tiešām arī ir. Neesmu īsti pārliecināta.

            Tai likumā ir vēl pāris panti, par kuros teikto nezinu, kā to interpretēt.

            63.5 pantā ir vārdi “mantiskās tiesības tikai kolektīvi tiek administrētas”. Jautājums ir, ko tieši nozīmē vārdi “tikai kolektīvi”? Tas pilnīgi noteikti nozīmē, ka viens mūziķis nevar uz savu roku sākt skraidīt apkārt pa kafejnīcām un pieprasīt individuālu samaksu par viņa dziesmu atskaņošanu. Viņa vietā to, “tikai kolektīvi” dara AKKA/LAA. Bet vai ar šiem vārdiem pietiek, lai AKKA varētu pilnībā ignorēt autora vēlmi ļaut savu mūziku atskaņot bez maksas? Arī citās valstīs, kur CC licences ir oficiāli atzītas, visas atlīdzības tiek iekasētas “tikai kolektīvi”. Tur kolektīvā pārvaldījuma aģentūrām ir saraksts ar māksliniekiem, par kuru tiesībām viņi “kolektīvi” iekasē naudu. Un tur ir arī šajā sarakstā neesošie mākslinieki, par kuru tiesībām viņi “kolektīvi” neko neiekasē. Un neiekasēšana arī ir “kolektīva administrēšana”.

            Tā ka, iespējams, problēma ir tieši 64.3. pants – “Attiecībā uz šā likuma 63.panta piektajā daļā minētajiem darbu izmantošanas veidiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas”.

            Bet vēl interesants ir arī 66.4. pants – “Autortiesību un blakustiesību subjekti, kas nav pilnvarojuši organizācijas iekasēt šā likuma 65.pantā paredzēto atlīdzību, ir tiesīgi pieprasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem.” Vai ar vārdiem “lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem” pietiek, lai autors varētu palūgt izslēgt savus darbus no licencēm par, piemēram, publisku mūzikas atskaņošanu? Vai arī tas uz šo neattiecas?

            Vārdu sakot, te vajag kādu juristu, kurš visu šo sviestu ir spējīgs saprast. Un pagaidām, cik man zināms, Pirātu partijai neviena jurista diemžēl vēl nav.

          • Andris May 5, 2012 at 19:05

            Paldies par norādi uz 66.panta ceturto daļu! Papildināju savu rakstu beigās ar attiecīgiem iespējamajiem grozījumiem arī šajā normā.
            Manuprāt, tas varētu attiekties uz to, ka autors var lūgt par viņa darbu naudu neiekasēt, taču tad par to tad ir atsevišķi jāinformē akka, kas nav tas pats, kas CC licence.

            Vispār, Autortiesību likums ir diezgan novecojis un būtu labi to uzrakstīt no jauna ar svaigu domu par 21.gadsimtu. Taču nez vai šobrīd tas varētu sanākt.

            Šā brīža situācijā vislabāk laikam būtu, pirmkārt, mudināt autorus iebilst pret pašreizējo Autortiesību likumu, un, otrkārt, aicināt autorus, kas nav noslēguši līgumus ar minētajām organizācijā, rakstīt vēstules uz AKKU un LaIPU, atsakoties no licenču izsniegšanas par viņu darbiem. Droši vien noderētu kāds paraugs.

    • Avestra May 5, 2012 at 12:26

      Neesmu ieguvusi nekādu juridisko izglītību, tāpēc atturēšos spriest par iespējamajām šo pantu interpretācijām.

      Savā rakstā es izmantoju to interpretāciju, kuru ir snieguši AKKA/LAA un LaIPA juristi. To var izlasīt https://twitter.com/#!/PiratuPartija/status/194787651956637696/photo/1/large un https://twitter.com/#!/PiratuPartija/status/196764400491827200/photo/1/large . Tā ka diemžēl tieši šī ir tā interpretāciju, kuru AKKA/LAA un LaIPA pašlaik izmanto. Citāts no AKKAs jurista teiktā: “Ar līgumu puses nevar vienoties par kārtību, kura ir pretēja likumā noteiktajai kārtībai, un šādi līguma nosacījumi nav spēkā (proti, šāda licence nav spēkā). Ja Creative Commons licences ir pretrunā ar [Latvijas] likumu, jebkurā gadījumā ir piemērojamas likuma normas.”

      Gadījumā, ja likumā esošie vārdi atļauj kādu citu interpretāciju, tad mums vienalga ir jāpanāk, ka AKKA/LAA šo interpretāciju atzīst un pieskaņo savas darbības (naudas iekasēšanas politiku) šai te mums labvēlīgākajai interpretācijai.

  7. Pingback: Our Fire Films

  8. Andris May 5, 2012 at 16:49

    Turpinot diskusiju, noformulēju savus papildus secinājumus. Sanāca gari, tāpēc atsevišķā rakstā: http://ourfirefilms.com/?p=461

    • Avestra May 5, 2012 at 18:04

      Paldies par rakstu! Piekrītu secinājumiem; man patīk Jūsu ierosinājums, kā izmainīt 63. pantu.

      Otrs variants būtu izmainīt 64.3. pantu (“mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija ir tiesīga pārstāvēt tiesību īpašniekus bez attiecīga līguma slēgšanas”), proti, uzrakstīt, ka AKKA/LAA un LaIPA var pārstāvēt tikai tos autorus, kuri ar viņiem ir noslēguši attiecīgo līgumu.

      Abos gadījumos rezultāts būtu sasniegts – AKKA vairs nevarētu piespiedu kārtā pārstāvēt māksliniekus, kuri nevēlas tikt pārstāvēti.

      • Andris May 5, 2012 at 18:48

        Nepretendēju uz labāko variantu, bet, iespējams, būtu jāizvairās no 64.3.panta aiztikšanas, jo, pirmkārt, tas ietekmēs tos autorus, kuri nebūs iedomājušies noslēgt līgumu ar akku, bet to nožēlos (darbs strauji kļūst ārkārtīgi populārs un autors grib uz to nopelnīt, piemēram), otrkārt, uz iepriekš minēto apstākli var norādīt akka, ka mēs savtīgi nerēķināmies ar citiem autoriem, kuriem akka vajadzīga, kaut viņi paši to neapzinās. Tāpēc, manuprāt, tīri no taktikas viedokļa uzreiz ar āmuru sist nevajadzētu, bet aicināt iestrādāt normu, kas neazskars jau pašreiz noteiktās autoru tiesības, tai skaitā, tiesības uz taisnīgu atlīdzību.

        • Andris May 5, 2012 at 19:10

          Vēl iedomājos, ka, izstrādājot grozījumus likumā, jāpadomā arī par remiksa tiesībām, t.i., lai darbotos CC paredzētais mehānisms, ka AKKAi nav nepieciešams atsevišķš paziņojums par atteikšanos no administrēšanas gan no pirmreizējā autora, gan no atvasinātā darba autora.

        • Avestra May 5, 2012 at 19:14

          Hehe, patīk man tas arguments: “Cilvēki (autori) ir stulbi, neko nezina par savām tiesībām, aizmirsīs vai nepainteresēsies, ka vajag noslēgt līgumu par savu mantisko tiesību aizsardzību, un tā rezultātā nabaga muļķīši cietīs. Tāpēc valstij vajag par viņiem parūpēties un pieņemt attiecīgo likumu, jo valsts labāk zina, ko cilvēkiem vajag un kā viņiem būs vislabāk, jo paši ļaudis to neapzinās un nespēj saprast un pieņemt pareizo lēmumu.”
          Un šis tiek atkārtots ikreiz, kad kāds grib izdabūt cauri kaut kādu sociālistisku likumu, ar kuru rūpēsies par cilvēkiem, noslaucīs viņiem puņķus no zoda un atņems tiesības lemt un izvēlēties pašiem.

          Bet nu labi, zinu jau zinu, tā arī būs. Tāpēc Jūsu piedāvājums tik tiešām ir drošāks un AKKAI tajā nebūs kur piekasīties (vai vismaz būs mazākas iespējas izvērsties ar šādiem argumentiem).

  9. Andris May 5, 2012 at 22:34

    Sagatavoju paraugu, lai autors, kurš nav noslēdzis līgumu par savu dvēseli, saskaņā ar Autortiesību likuma 66.panta ceturto daļu varētu uzteikt AKKA/LAA tiesības jebkurā gadījumā iekasēt naudu par autora darbu iekļaušanu izsniegtajās licencēs, pat ja šāds līgums nav noslēgts.

    Paraugs: http://ourfirefilms.com/wp-content/uploads/2012/05/AKKA-uzteikuma-paraugs.doc

  10. Normunds Kalnins May 5, 2012 at 23:01

    Cool! Andri, doc failu saglābāju; drusku adaptēšu dzīvo koncertu specifikai, jo ar atsevišķiem “Sigulda Jazz” un “Blūza svētki” dalībniekiem AKKA/LAA nav līgumu. Aprobēsim praksē, tā teikt…

  11. edmunds May 6, 2012 at 09:29

    lielisks raxts. nebiju iedomaajies ka esosais autortiesibu likums aizliedz izveidot radiostaciju kura atskanjo cc komerciaali atljauto muziku.
    piekriitu ka jaamaina likums.
    un jaareklamee ar cc licenceetos darbus peec iespeejas plasaak.

    starp citu: kaa akka pamato ka radio, kuru atseviskji driikst klausiities jebkursh no mums, kopaa mees nedriikstam klausiities? tas ir gan nelogiski gan neerti gan daargi.

    • Avestra May 6, 2012 at 12:00

      Citāts no AKKA/LAA mājaslapā skaidrotā: “Licence mūzikas publiskam izpildījumam jāsaņem arī tad, ja sabiedriskā vietā atskaņo radio vai TV pārraides, jo raidorganizācijas ir samaksājušas autoratlīdzību par muzikālo darbu raidīšanu ēterā, bet tām izsniegtā licence neattiecas uz autoru darbu tālāku izplatīšanu (tos publiski atskaņojot), ko veic veikala, kafejnīcas vai cita uzņēmuma īpašnieki.”

      Te, protams, ir loģikas kļūda. Raidorganizāciju licence ir par muzikālo darbu raidīšanu ēterā. Manuprāt, tas ir sinonīms vārdiem “publiska atskaņošana”, par ko no cilvēkiem tiek prasīta vēl viena licence.

      • edmunds May 6, 2012 at 13:28

        interesanti kaa AKKA komentee 53. autortiesibu likuma pantu un vai taa iekasee naudinju raidorganizaciju labaa:

        53.pants. Raidorganizāciju tiesības
        (1) Raidorganizācijām attiecībā uz saviem raidījumiem ir izņēmuma tiesības:
        1) publiskot raidījumus par maksu vai vietās, kuras sabiedrībai pieejamas par maksu, vai vietās,
        kuru īpašnieki vai valdītāji izmanto raidījumus apmeklētāju piesaistīšanai;
        ……………………………
        (2) Par atļauju izmantot raidījumus un par to izmantošanu šā panta pirmajā daļā norādītajos
        gadījumos raidorganizācija saņem atlīdzību.
        …………………..

        http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138

      • Autortiesību jurists May 6, 2012 at 18:04

        Tā īsti nebūs – ja skati Autortiesību likuma 15.pantu:
        autora izņēmuma tiesības:

        3) publiski izpildīt darbu;

        6) retranslēt darbu;

        Tālak par katru no šo tiesību deleģēšanas autoram ir tiesības saņemt atlīdzību (15.4.p.).

        Respektīvi, tiesības retranslēt un tiesības publiski izpildīt (tai skaitā ar jebkuriem mehāniskiem līdzekļiem) ir divas dazādas tiesības. Šis pats princips arī Bernes konvencijā. AKKA/LAA šaja gadījumā likumu piemēro tiesiski.

        Cita lieta, ka praksē AKKA/LAA un LAIPA dod mājienu, ka par radio publisku atskaņošanu tiks iekasēts no vietam, kurās tiek veikta komercdarbība un kas ir izteikti publiskas ka veikali, organizēti pasakumi. Tas ir arī jātulko kontroles kontekstā – ja ar draugiem mājās spēlē radio policijai nav tiesību to pārbaudīt, jo tāir Tava privātā telpa. Tāpat arī Tavs auto. Bet, ja birojā vai taksī, vai autobusā, vai kafejnīcā, kas ir publiska telpa – tad policija var pārbaudīt gan licences uz programmām, alkaholu, gan arī mūzikas licenci, ja fiksēts, ka tā skan.

        • edmunds May 6, 2012 at 18:33

          tatad ja radiostacija uzstaada kafejniicaa savu skaljruni, vai arii nosleedz liigumu ar kafejniicas iipasnieku, ka peedeejais nodod radiostacijai atskanjosanai savu radioaparaatu, tad AKKAi nebuutu tiesiibas iekaseet nodevu?

        • Avestra May 6, 2012 at 20:25

          Es ne mirkli neesmu apšaubījusi to, ka AKKA/LAA rīkojas tiesiski un ievēro likumus.

          Tas, uz ko norādīju, bija praksē esošā situācija, ka vārdi “ir tiesiski” nebūt nenozīmē arī “nav absurdi”. Kāda rīcība bieži vien pilnībā atbilst likumam un ir tiesiska, taču pēc būtības ir absurda, jo pats likums ir neloģisks.

          • Ilggadējs licenču ņēmējs May 7, 2012 at 12:43

            Domāju, ka publiskā izpildījuma apsurdumu izcīnīt ir nereāli, jo tas ir 90% Eiropas valstu. To Latvijai neļaus ES dalībvalstis tīri tāpēc, lai saglabātu vienādus spēles noteikumus, proti, Latvija iekasē par radio atskaņošanu publiskās vietās un maksā ārzemju autoriem. Pārējās Eiropas valstis rīkojas identiski. Kaut vai šeit: http://www.prsformusic.com/users/businessesandliveevents/musicforbusinesses/Pages/becomelicensed.aspx

            • Avestra May 7, 2012 at 16:52

              Mēs nemaz nevēlamies panākt, ka JEBKURU mūziku drīkstēs publiski izpildīt bez maksas. Mēs vēlamies panākt, ka TIKAI ar CC licenci, kura atļauj arī komerciālu izmantošanu, licencētus darbus drīkstēs publiski izpildīt bez maksas.

  12. Autortiesību jurists May 6, 2012 at 17:49

    Principā Tev ir taisnība, ka par CC licences iegrozīšanu likumā varētu runāt. Bet Tev vajadzētu saprast, ka pastāvošā sistēma izveidota tieši ar domu, ka bāriem, diskotēkām vai jebkuram publiskajam spēlētājam jābūt iespejai ar vienu licenci saņemt iespēju spelēt vienalga kādu mūziku. Ne tikai CC autorus pārstāvēto. Līdz ar to pastāv kolektīvais pārvaldījums un lielākā daļa (profesionālo) autoru to galvenokārt klusējot atbalstīs, jo no tā veidojas viņu alga.

    Tev ir jāiepazīst pamattiesības:
    Autortiesību likuma 66.4. nosaka: autoram ir tiesības prasīt, lai organizācijas izmaksā viņiem pienākošos atlīdzību saskaņā ar izdarīto atlīdzības sadali, kā arī lai izslēdz viņu darbus vai izpildījumu no licencēm, ko šīs organizācijas izdod darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem.

    Tas nozīmē, ka Tu vari neslēgt līgumu ar AKKA/LAA, bet vienīgi prasīt, lai Tev izmaksa par Tevi iekasēto. Kā arī, Tev ir tiesības vērsties AKKA, lai viņi arī šajās vispārējās licencēs Tevi nepārstāv, tātad neiekase par Tevi ne no viena. Pēdējais, ja esi, piemēram, mūziķis, nozīmē, ka radiostacijām nav tiesību Tevi atskaņot, jo no kopējās AKKA/LAA licences Tu esi izslēgta. Radiostacijām u.c. izmantotājiem būs pienākums Tevi meklēt rokā individuali, ko tie, protams, nedarīs. Līdz ar to, lielakajai daļai autoru šads scenārijs nav izdevīgs, jo viņi radīs tiesiskus šķēršļus viņu darbu izmantošanai.
    Šo principu var mainīt vienīgi, izstājoties no Bernes konvencijas, ko Latvija nedarīs.

    Līdz ar to, tiesiski sanāk, ka Tu vari nebūt pārstāvēta un tik ļauni nav. Vienīga atšķirība būs, ka pasākumu organizatoriem, medijiem, presei, vajadzēs prasīt atļauju no Tevis un tad uzzināt par CC un vel organizēt šo otru licenci. Bet rēķinies, ka 95% izmantotāju nebūs gatavi ķēpāties.

    • edmunds May 6, 2012 at 18:43

      “ja esi, piemēram, mūziķis, nozīmē, ka radiostacijām nav tiesību Tevi atskaņot, jo no kopējās AKKA/LAA licences Tu esi izslēgta.” – kaadeelj radiostacija vai kafejniica vai didzejs nedriikstees publiski atskanjot CC darbus kurus autori buus ljaavusi komerciaali izmantot? atziistu ka autortiesibu jautajumos esmu neizglitots bet logikas manupraat saadam apgalvojumam truukst.

    • Andris May 6, 2012 at 20:14

      Kāpēc lai vajadzētu tieši prasīt atļauju, ja autors ar CC licenci ir paziņojis, ka autoratlīdzību saņemt nevēlas? Parasti, publicējot darbus ar CC licenci, tas tiek arī norādits. Līdz ar to ne radiostacijām, ne citiem nebūs pienākuma individuāli neko uzmeklēt, jo licence būs redzama, iegūstot atskaņojamo dziesmu vai citu darbu.

    • Avestra May 6, 2012 at 21:12

      “Bet Tev vajadzētu saprast, ka pastāvošā sistēma izveidota tieši ar domu, ka bāriem, diskotēkām vai jebkuram publiskajam spēlētājam jābūt iespējai ar vienu licenci saņemt iespēju spēlēt vienalga kādu mūziku. Ne tikai CC autorus pārstāvēto.” Es tā arī nesapratu, kur šeit ir problēma. Likumīgi atzīstot CC licences, rastos situācija, ka ikviens publiskais izpildītājs joprojām varētu nopirkt to pašu vienu veco licenci, ar kuru var izpildīt JEBKURU mūziku. Savukārt ar CC licencēto mūziku viņš varētu izpildīt par brīvu, speciāli neformējot nekādas licences. Kādā veidā šāda papildus iespēja kaitē tiem cilvēkiem, kuri grib atskaņot jebkuru, ne tikai ar CC licencēto mūziku un grib iegādāties šo licenci?

      “Līdz ar to pastāv kolektīvais pārvaldījums un lielākā daļa (profesionālo) autoru to galvenokārt klusējot atbalstīs, jo no tā veidojas viņu alga.” Tas vien, ka daļa profesionālo autoru nevēlas savus darbus licencēt ar CC licencēm nav iemesls tam, lai šīs licences pasludinātu par pretlikumīgām un ierobežotu to autoru tiesības, kuri vēlas savu darbus licencēt ar CC licenci.

      “Tev ir tiesības vērsties AKKA, lai viņi arī šajās vispārējās licencēs Tevi nepārstāv, tātad neiekasē par Tevi ne no viena. Pēdējais, ja esi, piemēram, mūziķis, nozīmē, ka radiostacijām nav tiesību Tevi atskaņot, jo no kopējās AKKA/LAA licences Tu esi izslēgta. Radiostacijām u.c. izmantotājiem būs pienākums Tevi meklēt rokā individuāli, ko tie, protams, nedarīs.” Tās ir pēdējās muļķības. Ja mūziķis, savu darbu publicējot, norāda, ka tas ir licencēts ar CC licenci, kura atļauj darba komerciālu izmantošanu, tad radiostacijas un izmantotāji var šo dziesmu atskaņot bez maksas, iepriekš nesazinoties ar autoru un nekādu speciālu atļauju neprasot. Nekāda pienākuma mūziķi meklēt rokā individuāli nebūs, jo viņš šo atļauju jau ir devis darba publicēšanas brīdī, norādot licenci. Nekādu tiesisko šķēršļu izmantot ar CC licencētus darbus nebūtu, jo CC licence jau ir kā vienošanās, tā ir kā “līgums”, kuru autors “paraksta” un pasaka, ka jebkurš no 7 miljardiem pasaules iedzīvotāju var viņa darbu izmantot atbilstoši licences nosacījumiem, iepriekš speciāli atsevišķu atļauju neprasot un viņi rokā nemeklējot.

      “Šo principu var mainīt vienīgi, izstājoties no Bernes konvencijas, ko Latvija nedarīs.” Jūs vispār no šīs tēmas kaut ko sajēdzat vai arī tikai saucat sevi par autortiesību juristu? Lai nu kā, informēšu par faktiem. Šobrīd CC licences ir atzītas vairāk nekā 50 pasaules valstīs, tai skaitā gandrīz visā Eiropā, un visas šīs valstis joprojām nav izstājušās no šīs konvencijas. CC licenču teksts pilnībā atbilst visam, kas ir rakstīts Bernes konvencijā.

      “Līdz ar to, tiesiski sanāk, ka Tu vari nebūt pārstāvēta un tik ļauni nav. Vienīga atšķirība būs, ka pasākumu organizatoriem, medijiem, presei, vajadzēs prasīt atļauju no Tevis un tad uzzināt par CC un vel organizēt šo otru licenci. Bet rēķinies, ka 95% izmantotāju nebūs gatavi ķēpāties.”
      Ak jel. Lūdzu, nevajag ākstīties. CC licences NETIEK kolektīvi organizētas. Autors, savu darbu publicējot, uzraksta burtus “CC” un licences nosacījumus. Šai mirklī viņš dod atļauju ikvienam no pasaules 7 miljardiem iedzīvotāju savu darbu izmantot atbilstoši licences nosacījumiem. Izmantotājam nav speciāli jāuzmeklē autors un jāprasa papildus atļauja, kā arī NAV nekādas kolektīvas ar CC licencēm aizsargāto darbu administrēšanas. Apgalvojums, ka “95% izmantotāju nebūs gatavi ķēpāties” vispār ir pēdējais idiotisms. Izlasīt pāris vārdus, proti, “drīkst izmantot bez maksas” nav ķēpāšanās. Ja es dzīvotu, piemēram, Francijā, tad es tagad likumīgi varētu internetā paņemt jebkuru ar CC licencētu mākslas darbu, autoru neinformēt un par savām iecerēm nepateikt viņam ne vārda, un bez maksās, bez nekādas speciālas vai individuālas atļaujas, es drīkstētu ar šo darbu darīt pilnīgi visu, ko vien autora izvēlētā licence atļauj. Un tā nav nekāda ķēpāšanās. Ķēpāšanās ir slēgt līgumu ar AKKA/LAA, formēt dokumentus un maksāt viņiem naudu.

      • Andris May 6, 2012 at 21:25

        Un ķēpāšanās ir arī šobrīd autoram atsevišķi rakstīt iesniegumu AKKAi, lai viņu izņem no šīs absurdās sistēmas. Piekrītu Jūsu rakstītajam.

    • Līga Knēziņa (@knezina) May 9, 2012 at 16:38

      Ir pieredze. Un nav tik sarežģīti autoram sagatavot licences veidlapu, kuru katram gadījumam izsniedz individuāli. Jāatceras, ka licence jāizsniedz vismas 3 (?) dienas pirms plānotā pasākuma.
      Ja uzņēmējam/organizātoram ir interese izmantot darbu > viņš griežas pie konkrētā mākslinieka > abi vienojas par sadarbības noteikumiem (maksas vai bezmaksas) > autors izraksta licenci (latviski – atļauju – minot pasākuma nosaukumu, vietu un laiku, var smalkāk atrunāt apjomu, kā mākslasdarbs tiks izmantots – pēc izvēles ) – vēlams 2 eksemplāros, pa vienam oriģinālam katrai pusei > uzņēmējs izmanto māklsas (mūzikas) darbu pasākumā.

      Jā – ir pieredze, ka AKKA/LA interesējas arī par autoru, kurus viņi nepārstāv, darbu izmantošanas likumību, bet ja ar autoru juridiskā puse ir nokārtota, problēmām nebūtu jābūt: ” Paldies par uzmanību, mums visi dokumenti ir kārtībā! ” :)

      Likuma izmaiņām būtu jāatceļ tiesības organizācijai pārstāvēt autorus, ar kuriem tai nav nekāda juridiska saistība.

      Jā, iespējams, tādā gadījumā jāveido saraksts ar neatkarīgajiem autoriem, par kuru darbu izmantošanu uzņēmējiem/organizātoriem jāvienojas ar autoru vai viņa pārstāvi (aģentu – jā, kāpēc gan nākotnē lai Latvijā neattīstītos neatkarīgo aģentu tīkls? :) individuāli!

      Arī citās valstīs, kur darbojas kolektīvās autortiesību pārvaldījuma organizācijas, ir autori, kuri pārstāv paši sevi, tāpat arī vastis ar attīstītu neatkarīgo aģentu tīklu, kur profesionāli aģenti, kas pārzin likumdošanu, pārstāv savu autoru intereses attiecībā pret trešajām personām, tai skaitā izdevējiem.

      Kāpēc lai tas būtu sarežģīti? Ja jums nepieciešams izvēlēties ārstu, arhitektu, juristu vai taksatoru – jums taču arī ir plašas iespējas, vai ne? Iespējams – jūs izmantosiet rekomendācijas lai izvēlētos. Tomēr pakalpojumu jūs saņemsiet tikai no tā speciālista, par kura pakalpojumu un cenu būsiet vienojies.

      Par fragmentu un citātu izmantošanu, par literatūras un mūzikas izmantošanu mācību iestādēs – bērnudārzos – līdz augstskolu bibliotēkās, bērēsm, kāzās, Jāņos un Ziemassvētkos, rādio skanēšanu birojā fonā, vai autobusā, kur to patiesībā klausās tikai vadītājs, lai informatīvi vai emocionāli bagātinātu savu monotono darbadienu – jā – par to pieprasīt maksājumus ir apsurds. Te – manuprāt līdzētu, teiksim, izstrādāti un augstākajā līmenī apstiprināti likuma skaidrojumi,kur vienkāršam cilvēkam saprotamā valodā paskaidrotu situācijas, kad darbus var izmantot bez maksas un kad un kam kaut kas ir jāmaksā – tātad – sabiedrības informēšana.

      Protams, ka jāvirza cc-licences legalizāšana Latvijā.

      tas tā .. pārdomas par tēmu – sākumam. Savu iespēju robežās esmu gatava dalīties ar informāciju un viedokli pie dokumantu izstrādes.

      Radošu un pozitīvu pavasari vēlot!

      • Līga Knēziņa (@knezina) May 9, 2012 at 17:39

        Precizējums no likuma: 40.pants. Darba izmantošanas tiesības “(4) Dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā pasākuma. “

      • Our Fire Films (@ourfire) May 9, 2012 at 19:24

        “Likuma izmaiņām būtu jāatceļ tiesības organizācijai pārstāvēt autorus, ar kuriem tai nav nekāda juridiska saistība.”

        Pilnā apmērā laikam nav iespējams, jo šo paredz Bernes konvencija, taču ir iespējams paredzēt, ka organizācijai nav tiesību pārstāvēt autorus, kuri savus darbus izplata bez atlīdzības/atalgojuma.

        No Konvencijas 11.bis panta:
        “Savienības valstu likumdošanas akti var paredzēt noteikumus iepriekšējā punktā minēto tiesību īstenošanai, tomēr šie noteikumi ir piemērojami vienīgi tajās valstīs, kuras tos pieņēmušas. Šie noteikumi nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot nedz autora personiskās nemantiskās tiesības, nedz arī viņa tiesības saņemt taisnīgu atalgojumu, kuru, ja nav noslēgts līgums, nosaka kompetenta institūcija.”

  13. Jānis May 7, 2012 at 11:56

    Konceptuāli ir jāvēršas Satversmes tiesā, ar norādi, ka likums neatbilst Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tai skaitā, ka starptautiski līgumi / nolīgumi ir ar augstāk stāvošu spēku kā valsts iekšējie. Jāvēršas ir ar blakusprasību bet, jau administratīvajā tiesā, par kompensāciju par nepamatotu naudas iekasēšanu, un protams tiesas izdevumiem.

  14. LacisRaksta May 7, 2012 at 12:33

    Reblogged this on Lāča Pasaule and commented:
    Šis ir teicams raksts, kuru būtu jāizlasa ikvienam, Gan tiem, kas raksta, gan tiem, kas dzied, rada un klausās, lasa, kā arī dalās ar citiem. AKKA/LAA nav brutāla organizācija, kas neko nesaprot. Taču tāda, kura nepielāgojas 21.gadsimtam gan. Diemžēl. Pasaule attīstās straujāk par Latviju, AKKA/LAA NAV pasaules varas. Tai ir tikai likuma pants Latvijā. Un ticiet vai nē, bet likums kalpo tautai, nevis tauta kalpo likumam. Piedod, AKKA/LAA, bet šajā rakstā tiešām ir tā īstā patiesība, kura Tev, dārgā par autoriem rūpējošā organizācija, tik tiešām būtu jāņem vērā un vai nu jāatkāpjas spēcīgākas idejas priekšā, vai arī jāmainās. Citas izejas nav, oficiālām stulbībām, kas ļauj pelnīt labu naudu Latvijā vietas n-e-b-ū-s!

  15. kaspars May 7, 2012 at 14:35

    Interesanti, kur pazuda pašpasludinātais “autortiesību jurists”. Iespējams tieši šādu dīvainu juristu dēļ ir radusies šī absurdā sistēma. Kādā veidā Bernes koncencija ir pretrunā ar to, ka PATS AUTORS nosaka to, kā ir izmantojams viņa darbs? Pretruna rastos, ja kāds no malas tagad pateiktu: “Jāņa K. mūzika tiek pasludināta par tautas īpašumu par kuru nav jāmaksā”, bet CC gadījumā PATS Jānis K. saka: Es savu mūziku (literatūru, fotogrāfijas u.tml.) piedāvāju bez maksas, jo vienkārši tā vēlos”. CItādi šobrīd sanāk absurda situācija – kādā birojā skan, piemēram, Francijas CC mūzika, bet AKKA/LAIPA no šī biroja prasa naudu, kuru pēc tam atdod Andrim Kivičam vai Prāta Vētrai – cik gan tas ir saprātīgi un taisnīgi? Neviens nenoliedz to, ka Kivičam un Prāta Vētrai ir jāsaņem atlīdzība, bet ne jau no tiem, kas neizmanto viņu produktu. Nez kāpēc par internetu un jebkuru citu pakalpojumu jāmaksā tikai tad, ja tu viņu lieto, bet man jāmaksā tiem, kuru pakalpojumus es neizmantoju?

  16. Nauris May 7, 2012 at 22:28

    Lieliesks raksts! Esmu no muzikālas apvienības Striķis un mums arī nākas saskarties ar šo problēmu: proti, ka musu darbība principā ir nelikumīga, jo nevēlamies nekādas saistības ar AKKA/LAA. Ticu, ka jums varētu izdoties apvienot visus tos māksliniekus, autorus, uznēmumus utt, kuri ir saskārušies ar AKKA/LAA cūcību. Ar mūsu atbalstu varat rēķināties!

    • Avestra May 7, 2012 at 22:53

      Paldies! Es ļoti priecājos to dzirdēt. Tiklīdz būs kādi jaunumi, informēšu par notiekošo un pirātu panākumiem/darbībām šai sakarā.

  17. Jānis May 8, 2012 at 15:49

    Izlasīju visu un vienu niansi nesapratu. Ja vietējā autortiesību likuma atsevišķas normas ir pretrunā ar starptautisku konvenciju, kurai LV ir pievienojusies, vai tomēr šādi starptautiskie nolīgumi nav ar lielāku spēku par vietējo likumdošanu?

    • Our Fire Films (@ourfire) May 8, 2012 at 16:20

      Tas ir visai niansēti. Kā es to saprotu, tad Konvencijas 11.bis panta otrais punkts paredz, kādos gadījumos darbojas AKKAS/LAIPAS un ko viņas dara. Latvijas likumā tas ir iebiliezts, vienlaikus saliekot papildus pavadošās normas, kas ierobežo autorus arī gadījumos, ja viņi nevēlas saņemt atlīdzību par saviem darbiem. CC ir jauns fenomens un 19.gs., kad tapa konvencija, un pat, kad LV Autortiesību likums, tas nebija aktuāli – kāpēc , lai savus darbus dotu prom par brīvu, neprasot naudu.
      Tagad pasaule ir mainījusies. Bet labi ir tas, ka konvencija netiktu pārkāpta, ja LV ieviestu grozījumus, ka AKKAS/LAIPAS ir ārpus bildes, ja autors ļauj savu darbu izmantot par velti.
      LV likums ir stiprāks par konvencijā paredzēto attiecībā uz autoriem – bet ne izpildītājiem un producentiem.
      Bet konvencijā nav tieši tāda panta, kuru varētu pielāgot Autortiesību likuma vietā. Varētu teikt, ka konvencija pēc būtības prasa, lai LV šādu regulējumu iekļauj.

  18. Līga Knēziņa (@knezina) May 9, 2012 at 17:03

    He, man komentārs par Autortiesību likuma 2.pantu “Autortiesību principi” 6.apakšpunktu “Autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē”

    kustama manta – piem.automašīna.

    Ko jūs teiktu, ja uzzinātu, ka jūsu prombūtnes laikā kaimiņš kaut kādā veidā ir atmūķējis auto un izīrējs to saviem radiem un paziņām braukšanai, ienākumus paturot pie sevis un pat “aizmirstot” jums par to pastāstīt ?

    Tā jūtas autors, kuru nejautāti pārstāv “sabiedriskā pārvaldījuma” organizācija piesedzoties ar “likumīgu” likuma pantu..

  19. Guntis May 10, 2012 at 01:20

    Vai nevarētu arī šajā sakarā piesaistīt Eiropas parlamenta cilvēktiesību aizstāvjus (vai kā nu tur šos sauc?)

    Teikšu godīgi, nevaru novaldīt savas emocijas, tas nav godīgi – īpaši jau tik cūciski nostādīti likuma panti! Tas laikam krievu laikos saucās “Rekets” tikai šobrīd pēdiņās likuma ietvaros. Bet kā jebkurš loģiski domājošs cilvēks, zin, šie likumi ir citu cilvēku izdomāti, radīti un izfantazēti augļi “nekas vairāk!”

    Pirmkārt daudz likumu kurus “izštuko” ne vienmēr ir adekvāti, loģiski un CILVĒCĪGI.
    Kurš vel saka ka dzīvojam demokrātijā. Muļķības, demokrātija jau sen ir sākusi pāriet kontrolētā struktūrā pēc kuras plāniem drīz cilvēks savā mājā pat “nopirsties” nedrīgstēs nesamaksājot nodokli par gaisa piesārņošanu!

    Būsim cilvēcīgi un saprotoši – un centīsimies to iemācīt cilvēkiem mums apkārt, jo tikai tā mēs spēsim radīt spēku un jaunu vidi – cilvēcisku vidi. Demokrātija un citas Dēmon’Krātijas? Tas viss ir lai aizlietu acis ar puspatiesībām (nekā cilvēcīga tur nav) ir tikai finanses, tukši skaitļi, cipari, totāla mašinērija kas to vien dara kā sūc cilvēkus. Un nav nekāda starpība vai esam viduslaikos vai dzīvojam šajā brīdī – atšķirība ir tīri psiholoģiska (atbilstoša laikmetam un to cik vadošās instances pieslīpē savas vergturu važas)

  20. Pingback: Vai autordarbus likumīgi var izmantot bez maksas – diskusijas turpinājums | Our Fire | biedrība

  21. Arnis March 14, 2013 at 12:07

    Ja autors ar CC licenci ir aizliedzis komerciālu izmanošanu (gūt peļņu), nesanāk gadījumā tā, ka par viņa darbu atskaņošanu Akka gūst peļņu?

  22. Gajputns (@gajputns) January 22, 2014 at 22:26

    te laikam vairāk mūziķi diskutē, bet te būs arī neliels rakstiņš par dramaturgu un autoratlīdzību http://tekstiteatrim.wordpress.com/2014/01/22/autoratlidziba/

  23. Pingback: Lugu autors un autoratlīdzība | Lugas/scenāriji

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: