Avestra

::esejas un dzeja::

Spīd saule, kad tu redzi ēnas

Spīd saule, kad tu redzi ēnas,
Mirdz zvaigznes, kad tu redzi nakti,
Jo nezini vēl dzīvei jēgas,
Vien iepazīti tumšie kakti.

Pa dzīvi vienmēr nomākts klīsti
Un čīksti – nekur vairs nav laimes,
Ar gadiem noskumis tā vīsti,
Tik vientuļš tu bez prieka, dailes.

…Līdz nožēlu vien atrodi,
Tu, muļķis, beidzot saproti,
Ka dzīve, kas tik vienreiz dota,
Ir nu jau visa izniekota.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: