Avestra

::esejas un dzeja::

Pats dzīvo cilvēks mūra kastē

Pats dzīvo cilvēks mūra kastē,
Un prāts tam šaurā rāmī likts,
Bet sabiedrība modri vaktē,
Lai plašākam tam nav vairs tikt.

Kad pašam domāt vairs nav ļauts,
Kad ir katrs savā vietiņā likts,
Var tikai atkārtot tik daudz,
Ko reiz jau pateicis kāds cits.

Vairs nemāk cilvēciņi domāt,
Ne stiprus spēka vārdus teikt,
Kad ļaudis zobratiņu lomā –
Pa apli tiem uz priekšu steigt.

Pēc zinībām tiem slāpes kvēlas
Rimst baudās, īsos prieciņos,
Mirst visas jūtas, daiļas, cēlas,
Šī pūļa aunos sīciņos.

Bet sapņo ļaudis, laimīgi snauž,
Kad plauktiņos tie šauros likti,
Ne viņi saprot vairs tik daudz,
Ka dzīvot rāmīšos ir slikti…

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: