Avestra

::esejas un dzeja::

Nu ko, pelēki būsim?

Katrs cilvēciņš tāds pats kā citi grib kļūt,
Par visu vairāk tīk tiem vienādiem būt,
Kad galvenais ir ļaužu pūlī iekļauties
Un dumjiem draugiem patikt, uz tiem paļauties.

Kad akli līdzi modei visi skrienam,
Pat sava viedokļa vairs nav nevienam.
Vien jāmāk atkārtot, ko citi teica,
Kad kuplā pulkā slavenības sveica.

Bet pārliecība, vai tā maz ko vērta?
Savs brīvais prāts – tā doma nedzirdēta…
Uz kaimiņu kad cilvēks paskatās,
No brīvas gribas uzreiz atsakās.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: