Avestra

::esejas un dzeja::

Man krūtīs sāpīgs tukšums spiež

Man krūtīs sāpīgs tukšums spiež,
Tas mani pušu plēš un griež.
Nav nekā vairs kur sirdij vieta,
Vien tukšums žņaudz, kad kļūst tā lieka.

Vairs nekas mieru nespēj man sniegt,
Un gribas sāpju agonijā kliegt,
Tik nav man neviena, kas sadzirdētu,
Neviena, kas to piepildīt reiz spētu.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: