Avestra

::esejas un dzeja::

Kad sāp, kad viens pēc otra sitieni nāk

Kad sāp, kad viens pēc otra sitieni nāk,
Kad dzīves vismelnākā stunda ir klāt,
Var tēlot mocekli un kunkstēt, un kliegt,
Var sevi žēlot, gaužas asaras liet.

Bet var vēl sakost zobus un uz priekšu iet,
Jo mums it visi ceļi nebūs nekad ciet,
Var gaidīt, kamēr pāries grūtais, labāk kļūs,
Līdz ceļš zem kājām atkal augšup būs.

No sāpēm neizbēgt, lai ko ar dari,
Bet tikai pats par ciešanām lemt vari –
Tu izvēlies, vai sevi mocīt un ciest,
Vai slikto pārvarēt un tālāk iet.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: