Avestra

::esejas un dzeja::

Izniekota dzīve

Pie zemes līkst tavs augums stalts,
Ak, Pegaziņ, tu klīsti balts
Starp pelēkajiem darba zirgiem
Pa zemes netīrajiem tirgiem.

Tev baltie spārni ir tik vāri,
Un putekļainiem ceļiem pāri
Nav spēka pacelt gaisos zilos –
Mirkst peļķēs tie un dubļos dziļos.

Bet lidot arvien vēl tu neproti,
Kaut gan to vēlies tu tik ļoti.
Kurš teicis lidot viegli būs?
Ej, mācies, spārni stipri līdz kļūs!

Virs zemes dubļiem augšup celies,
Un savu lepno garu neliec,
Ej, mācies pilnu krūti dzīvot,
Ne nokar galvu, dubļus mīdot!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: