Avestra

::esejas un dzeja::

Ilgojoties…

Kā baltas dūjas lido man ilgas
Starp mākoņiem, kur skumjām pildās,
Jo nolādētas bez tevis tās nīkst,
Bet mana sirds tām līdzi vīst.

Kā melni kraukļi nāvei lemto plūc,
Tās mani neatstāj un bēdās grūž:
Nav lemts tām īstenībai tapt,
Tik vien šo dzīvi un tās prieku man zagt.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: