Avestra

::esejas un dzeja::

Mūsdienu cilvēka Ziemassvētku noskaņās

Reiz tad istabās smaržoja eglīšu zari,
Vaskā mirdzēja zeltaini svecīšu stari.
Tagad svečturos spuldzes kā plastmasas sveces,
Un uz zariem krāj putekļus mākslīgās egles.

Bet tās dāvanas, kuras no sirds bija dāvātas
Un ar mīļajām domām, ar rūpēm reiz gādātas,
Tagad draugiem ar steigu tu veikalā pērc,
Jo vairs laiku kam tādam nav tērēt vērts.

Tā kā stingušas plastmasas eglīšu skujas,
Tik pat nedzīvas kļuvušas cilvēkiem jūtas.
Ir daudz mākslīgu egļu, ir neīsti draugi,
Tagad ģimenes svētkos to visu tu raugi.

Mūsu svētki, tik balti un klusi, reiz zuduši,
Tagad troksnī un steigā tie citādi kļuvuši.
Kas reiz bija šais svētkos kā brīnums maigs,
Tagad kļuvis ir veikalu peļņas laiks.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: