Avestra

::esejas un dzeja::

Laime

Kad pati laime klauvē pie durvīm
Un ienes gaismu pa loga rūtīm,
Tu noskumis viņu projām raidi,
Jo vēlāk vilšanās sāpju baidies.

Viens savā bēdu būdiņā nīksti,
Lej asaras un skumjās slīgsti –
Nav gaišas dienas tev dzīvē dotas,
Vien mūžīgas sāpēs piedzīvotas.

Bet gadiem būdiņu pamest vairies,
Iet pasaulē laimi meklēt baidies.
Smeldz sirdī zaudētās dzīves sāpe,
Līdz tev pie durvīm klauvē – nāve.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: