Avestra

::esejas un dzeja::

Ik diena

Ik diena,

Jeb kāpēc cilvēki samierinās. Un neko nedara,
lai mainītu savu dzīvi, kad viņiem tā riebjas.
Bet tā vietā noskumst, ka pati no sevis
t ā         n e k ļ ū s t         l a b ā k a.

No rīta atkal jauna diena nāk,
Un cilvēks ikdienas gaitas sāk.
„Kā visas šī diena,” tu izmisis kauc,
Kā vienmēr nav gaidāms nekas jauns.

Kad pelēka garlaicība māc,
Ko raibā dēka tu neatnāc?
Nezinu, kur tevi meklēt skriet,
Bet varbūt – baidos pasaulē iet…

Vēl dzīvot gribas, kamēr tu jauns,
Pēc kvēlošas kaisles sirds vēl sauc,
Bet aizraujošs nebūs it nekas –
Vienādas dienas, viens un tas pats.

Uz priekšu vienmuļi dzīve rit,
Pie sienas teic pulkstenis: tik, tik, tik…
Nezinu, kur laimi meklēt skriet,
Un baidos viena pasaulē iet.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: